Gandrīz trīs gadus pavadīju, dzīvojot pie meitas ārzemēs. Tikmēr dēls ar savu ģimeni palika Latvijā un pieskatīja manu dzīvokli.
Viņš regulāri man zvanīja, stāstīja par notikumiem dzimtajā pilsētā un sūtīja fotogrāfijas — gan no pagalma, gan no mana mīļā dārziņa, kas, kā viņš teica, joprojām zaļojot un ziedot. Tas mani sildīja, bet reizē arī radīja ilgas.
Kādu dienu znots man pavēstīja:
— Mēs ar tavu meitu visu pārrunājām. Smagākais posms ir aiz muguras, Kandavā tagad valda miers. Domājam, ka tev pienācis laiks atgriezties mājās.
Tas man bija īsts pārsteigums. Šie vārdi mani pārsteidza un iepriecināja vienlaikus. Pēkšņi apzinājos, cik ļoti esmu noilgojusies pēc savas zemes, savas istabas un pazīstamajām skaņām aiz loga. Tā doma par atgriešanos manī bija briedusi jau sen, bet līdz šim nebija bijis īstā brīža. Tagad šķita, ka viss ir sakārtojies pats no sevis — un sirds teica priekšā: ir laiks doties mājās.
Bet tajā brīdī es vēl nezināju, ka mājās mani sagaida vēl viens pārsteigums no dēla. Tagad es esmu skumjā situācijā un nezinu, ko darīt. Stāstu savu stāstu un ceru, ka jūs man palīdzēsiet.⬇️
Aiz veļas mašīnas tagad vienmēr nolieku 5 L plastmasas pudeli – it kā sīkums, bet ieguvums liels
Mana meita Agita kopš 2008. gada dzīvo ārzemēs. Tur viņa satika savas dzīves lielo mīlestību.
Viņi apprecējās, izveidoja saskanīgu un harmonisku ģimeni, un 2022. gadā Agita negaidīti piedāvāja man pārcelties pie viņiem.
– Mammu, tev šeit būs labāk, – viņa mani pārliecināja pa telefonu. – Un arī mazbērni būs laimīgi tevi redzēt katru dienu.
Ilgi šaubījos, bet galu galā piekritu. Dzīvojot pie meitas, es rūpējos par mazbērniem, gatavoju ēdienu visai ģimenei un uzturēju kārtību mājās.
Meita ar vīru devās prom agri no rīta un atgriezās tikai vakarā. Taču kādu dienu viss mainījās.
Filips, vienmēr pieklājīgs, bet atturīgs, pēkšņi vakariņās paziņoja man:
– Mēs ar Agitu visu esam apsprieduši. Grūtākais laiks ir garām, Kandavā tagad ir mierīgi. Mēs domājam, ka tev ir pienācis laiks atgriezties mājās.
Es nespēju atrast sevī spēku iebilst. Nopirku biļetes un atgriezos Latvijā.
Taču mājās mani gaidīja vēl viens pārsteigums.
Kad es iegāju savā vienistabas dzīvoklī, tur mani sagaidīja dēls.
– Andrej?! – es apmulsusi jautāju.
Izrādījās, ka viņš bija izšķīries no sievas, atstājis viņai dzīvokli un… pārcēlies pie manis. Taču visvairāk mani pārsteidza kas cits…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Rīdzinieks pārcēlās uz nomaļu, sen aizmirstu ciematiņu Latvijas dziļākajos laukos un pamatīgi to nožēloja: stāstu kāpēc
- 5. novembrī debesis izgaismos Super “Bebru” Mēness: viens no spožākajiem un iespaidīgākajiem šajā gadā
- Kāpēc eiropieši nekad nevēdina savas mājas, pat ja tajās ir ļoti smacīgs gaiss: naudas taupīšanai ar to nav nekāda sakara
- Kāpēc sapņojat par savu aizsaulē aizgājušo vecmāmiņu: stāsta Viktorija Raidos
- Rozes, lilijas vai saulespuķes: noskaidro savas dvēseles liktenīgo ziedu saskaņā ar savu dzimšanas dienu
- Mans kaimiņš, kurš gadiem ilgi mani atbalstīja, aiz sevis atstāja noslēpumu, ko atklāju tikai pēc viņa aiziešanas










